Menu
1991.gadā Latvijā, kad tā atguva savu neatkarību un sāka radikāli pārveidot savu ekonomisko un izglītības un zinātnes sistēmu atbilstoši pasaules attīstīto valstu pieredzei, tika likti pamati arī stratēģijai par efektīvu zinātniski-tehniskā potenciāla izmantošanu un jaunu zinātņietilpīgu produkciju ražojošu uzņēmumu attīstību. Pirmais solis tehnoloģiski orientētas uzņēmējdarbības attīstības atbalstam un jaunu zinātņietilpīgu produkciju ražojošu uzņēmumu attīstības veicināšanai bija valsts piešķirtais finansējums tirgū pieprasītu pētījumu veikšanai un tādu uzņēmējdarbības veicināšanas struktūru kā tehnoloģiskie centri un parki izveidošanai.
1991.gada janvārī, neatkarīgās valsts aizstāvēšanas barikāžu dienās, pie jaunizveidotā Ministru Kabineta tika izveidota “netradicionāli domājošu zinātnieku grupa”, kas Ministru Prezidenta Ivara Godmaņa padomnieku zinātnes jautājumos Ēvalda Ikaunieka un Ata Kapenieka vadībā tika izveidota darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties visu tajā laikā esošo zinātnisko institūtu netradicionāli domājošie darbinieki, kas spētu ģenerēt “trakas” idejas jaunajai Latvijas valstij stratēģiski svarīgu objektu aizsardzībai – galvenokārt Latvijas televīziju. Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis darbam šajā grupā nozīmēja Energoelektronikas laboratorija vadītāju Jāni Stabulnieku.
Grupas uzdevums bija ierosināt dažādus nevardarbīgus pasākumus, kas, iespējamā militārā iebrukuma gadījumā, varētu aizkavēt notiekošo kaut vai uz 5 minūtēm, lai paspētu noraidīt informāciju par notiekošo Latvijas tautai un visai pasaulei. Te bija idejas gan par poliuretāna putu un citu āti cietējošu materiālu pielietojumu, gan Valmieras stikla šķiedras stikla lodīšu izbēršanu uz koridoru grīdām, gan vilku lamatu izvietošanu uz studijas mājas jumta helikopteru uzbrukuma gadījumā. Paldies Dievam, tas viss nebija vajadzīgs.
Tā paša gada septembrī, kad situācija Latvijā jau bija normalizējusies, Atis Kapenieks , kas bija nozīmēts par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktoru (91-97; tagad – RTU Tālmācības studiju centra direktors, profesors, Vidzemes augstskolas zinātnes prorektors), dažus no bijušās “trako grupas” uzaicināja piedalīties ministrijas darba grupā, lai iepazītos ar Eiropas un citu valstu pieredzi uz zināšanām balstīta biznesa veicināšanā. Konkrēti ar biznesa inkubatoriem, tehnoloģiskajiem centriem un zinātnes parkiem, kas bijušajā Padomju Savienībā un, protams, arī Latvijā, bija pilnīgi nepazīstami un sveši jēdzieni.
Šo ideju no Vācijas bija atvedusi toreiz šī departamenta darbiniece Inese Vaidere (vēlāk Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, LU profesore, tagad Eiropas Parlamenta deputāte).
1992.gadā izveidotā darba grupa izstrādāja koncepciju Tehnoloģisko centru attīstībai Latvijā. Tajā pašā gadā četriem darba grupa pārstāvjiem (A.Kapenieks, J.Balodis (IZM), J.Stabulnieks (FEI), J.Gabrusenoks (CFI)) ar Vācijas Zinātnes ministrijas atbalstu bija iespēja apmeklēt vairākus tehnoloģiskos centrus Vācijā, t.sk., Vārnemundes (Rostokas) Tehnoloģisko centru, kas vēlāk kļuva Vācijas atbalsta programmas jaunajām ES kandidātvalstīm “TRANSFORM” koordinatoru un sadarbības partneri vēlāk nodibinātajam Latvijas Tehnoloģiskajam centram.
Šajā pašā gadā notika pārrunas ar vairāku bijušo Zinātņu akadēmijas institūtu vadītājiem par iespējamo ieinteresētību un atbalstu pirmajam tehnoloģiskajam centram Latvijā gan infrastruktūras izmantošanas, gan zinātniskās sadarbības jomā. Vislielāko atsaucību izrādīja Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) direktors akadēmiķis Juris Ekmanis un tika noslēgts līgums ar IZM par jaundibināmā tehnoloģiskā centra statūtu izstrādi un infrastruktūras sagatavošanu pirmajiem darbības gadiem. Ņemot vērā šajā laikā esošo politisko un ekonomisko situāciju, šis bija ārkārtīgi drosmīgs solis un, kā izrādījās vēlāk, tika likts pamats veiksmīgai zinātnes un biznesa sadarbībai.
Retrospektīvi skatoties, var teikt, ka ideja par Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) izveidošanu dzima uz barikādēm un tā iniciatorus un atbalstītājus joprojām sauc par LTC “krustmāti” – Inesi Vaideri, “krusttēvu” – Ati Kapenieku un “patronu” – Juri Ekmani.
Tā, 1993.gada 3.jūnijā FEI telpās, 311. istabā tika sasaukta Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) dibināšanas kopsapulce, kurā piedalījās
Kopsapulcē piedalījās arī Atis Kapenieks un Juris Jākobsons (IZM) un Jānis Stabulnieks (Tehnoloģisko centru dibināšanas iniciatīvas grupa). Kopsapulce pieņēma LTC statūtus un ievēlēja Valdi sekojošā sastāvā: J.Ekmanis, N.Salenieks, A.Kārkliņš, J.Kalnačs. Par Valdes priekšsēdētāju ievēlēja akadēmiķi Juri Ekmani un revidentu I.Grīntālu.
Saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem LTC juridiskais statuss ir Bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tā galvenie mērķi ir
Šie mērķi tika uzstādīti, ņemot vērā esošo situāciju Latvijas zinātniskajās institūcijās, kurās reorganizācijas rezultātā nodarbināto skaits inženierzinātnēs bija samazinājies vairāk nekā 6 reizes.
Pēc tam notiekošā Valdes sēdē par LTC direktoru ievēlēja Jāni Stabulnieku un galveno grāmatvedi Rutu Gusti.
LTC darbības nodrošināšanai tika noslēgts līgums ar IZM – “Latvijas Tehnoloģiskais centrs: infrastruktūras nodrošinājums, pakalpojumi centrā iekļautajām darba grupām un jauniem maziem uzņēmumiem”, kurš lielākā vai mazākā apjomā turpinājās līdz 2007.gadam, kad, izbeidzoties valsts atbalsta finansējumam, LTC pārtrauca savu darbību kā tehnoloģiskā biznesa inkubators. Tam pamats bija Ekonomikas ministrijā izstrādātā un Ministru Kabinetā pieņemtā Biznesa inkubatoru programma, kas neparedzēja atbalstu biznesa inkubatoriem Rīgā un Rīgas reģionā.
1997.gadā tika reģistrētas izmaiņas LTC dibinātājos: Rīgas pilsētu pārstāv Rīgas Dome (Rīgas pilsētas valdes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valde vietā), bet 2003.gadā LTC dibinātājs “Latvijas zinātniski tehnisko biedrību savienība” nodod savas kapitāldaļas meitas uzņēmumam “Latvijas Nacionālā kvalitātes biedrība”, kas pārtrauca savu darbību 2019.gadā.
1993.gada septembrī LTC atbalstu savai darbībai saņēma pirmie pieci jaundibinātie uzņēmumi – Lāsma (elektrotehnika), Virsma (vides aizsardzība), Elkurs (ķīmijas tehnoloģijas), PMT (polimēru materiālu tehnoloģijas), Almola (satelīttehnoloģijas), bet līdz gada beigām jau tika sniegts atbalsts 10 tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem ar 57 nodarbinātiem. Lai to nodrošinātu, pateicoties līgumam ar IZM, FEI ēkā tika sagatavotas telpas 600 m2 platībā un piedāvāti arī citi infrastruktūras pakalpojumi. Jaunie uzņēmumi tika uzņemti pamatojoties uz motivētu iesniegumu, biznesa plānu un LTC Valdes lēmumu.
Kā būtisks lēmums, kas tiešām sniedza reālu atbalstu jaunajiem uzņēmumiem, bija panāktā ar IZM vienošanās, ka jaunie uzņēmumi pirmajā darbības gadā maksā tikai 20% no reālajām infrastruktūras pakalpojumu izmaksām un, atkarībā no biznesa plāna un gada laikā sasniegtajiem rezultātiem, katru nākošo gadu attiecīgi palielinās, lai 5 gadu laikā sasniegtu 100%. Citus pakalpojumus, kā konsultācijas uzņēmējdarbības un finanšu jautājumos, autortiesību aizsardzība, piedalīšanās izstādēs, starptautiskā sadarbība u.c., LTC sniedza bez maksas.
Līdz 2007.gada beigām LTC atbalstu lielākā vai mazākā mēra saņēma 88 tehnoloģiski orientēti uzņēmumi (2.pielikums), gadā vidēji sniedzot atbalstu 25 – 30 uzņēmumiem, un izmantotā platība FEI telpās sasniedza 2200 m2. Nodarbināto skaits atbalstītajos uzņēmumos vidēji bija 183 darbinieki, no kuriem 31 ar zinātnisko grādu, 105 ar augstāko izglītību. Kopējais LTC atbalstīto uzņēmu apgrozījums sasniedza 6 milj. EUR gadā. No 67 LTC inkubatoru atstājušiem un pirmo attīstības fāzi izgājušiem uzņēmumiem, pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, 58 sekmīgi turpina šeit uzsākto darbu. Kā spēcīgākos no tiem var nosaukt uzņēmumus BIOSAN, ELMI, SILVANOLS, Biotehniskais centrs – BTC, VIRSMA, ENERGOLUKSS, LĀSMA, BIOEFEKTS u.c. Darbs ar jauniem tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem uzskatāmi ir parādījis, ka ir nepieciešamas valsts programmas inovatīvai uzņēmējdarbībai, kas palīdzētu tām nodrošināt saikni ar zinātniskām institūcijām un izveidot jaunas ražotnes ar visām no tā izrietošām sekām: jaunas darba vietas, augstas pievienotās vērtības produkti, eksporta palielināšanas, valstij samaksātie nodokļi u.c.
Bez tam šajā laika periodā par jautājumiem, kas saistīti tieši ar LTC darbību, gan par inovāciju un inovācijas sistēmas izveides problēmām, vidēji katru gadu Latvijas un ārvalstu medijos un konferenču materiālos tika publicēti bija 50 – 60 tematiskie raksti un informatīvie materiāli. Tika sagatavota un sekmīgi aizstāvēta viena doktora disertācija (G.Lapiņa). Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka LTC un LTC Valdē kopā strādāja 7 zinātņu doktori, 2006.gada 20.martā Latvijas Tehnoloģiskais centrs tika reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā – Reģistrācijas apliecība Nr. 564066 un ieguva LR likumā par zinātnisko darbību noteikto zinātniskās institūcijas statusu.
1996.gadā tika Izveidots LTC datortīkls ar interneta pieslēgumu 10 uzņēmumiem un izveidota pirmā LTC mājas lapa www.edzi.lza.lv/ltc (V.Purgalis). 1998.gadā – jauna interneta vietne www.innovation.lv/ltc, kas darbojās līdz 2020.gadam, kad tika izveidota jauna vietne – www.techcenter.lv (I.Vīksna).
2004.gadā, saskaņā ar izmaiņām likumdošanā par uzņēmējdarbības formām, LTC Dibinātāju kopsapulce sāk diskusijas arī par izmaiņām LTC juridiskajā statusā. Tika pieņemts lēmums par pāreju no juridiskā statusa “Bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību” uz sabiedriskas organizācijas statusu “Nodibinājums”, kas tika reģistrēts UR 2004.gada 23.decembrī. Līdz ar to, saskaņā ar likumu par sabiedriskām organizācijām, kas nosaka , ka “Nodibinājuma” Valdē vairs nevar tik ievēlēti dibinātāju pārstāvji un Valdes priekšsēdētāju ievēl pati Valde, tika ievēlēta pirmā nodibinājuma Valde – J.Stabulnieks (Valdes priekšsēdētājs), R.Guste (Finanšu daļas vadītāja), I.Vīksna (projektu vadītājs). Valde šādā sastāvā darbojās līdz 2019.gada 29.novembrim.
LTC kā tehnoloģiskā biznesa inkubators saviem sadarbības uzņēmumiem regulāri sniedza sekojošus pakalpojumus :
Kā visefektīvākais pakalpojums, ko projektu ietvaros LTC sniedz jaunajiem uzņēmumiem, ir starptautisko sadarbības partneru meklēšana un jauno inovatīvo produktu eksporta veicināšana. Tā, pateicoties LTC starptautiskām aktivitātēm, jaunus eksporta tirgus atrada kompānijas BIOSAN, BTC un ELMI , kuras , starp citu, bija Latvijas Eksporta balvas laureāti 2005. un 2007.gadā. Tas viss bija iespējams pateicoties sadarbībai ar Vispasaules Zinātnes parku asociāciju – IASP, Eiropas Biznesa un inovācijas centru asociāciju – EBN, starptautisko ekspertu grupu – SPICE, Vācijas tehnoloģisko parku un centru asociāciju – ADT, Eiropas biznesa inkubatoru programmu – G2G (Gate to Growth), Baltijas Zinātnes parku un inovācijas asociāciju – BASTIC u.c. , kuru aktīvs biedrs ir Latvijas Tehnoloģiskais centrs.
Latvijas Tehnoloģiskais centrs, nodibinājums
LV40003133343
Brīvības gatve 223A, LV-1039
SEB banka UNLALV2X
LV37UNLA0001003469601
Latvijas Tehnoloģiskais Centrs ©2024